Tieši pirms četriem gadiem, 2009.gada 11.jūnijā FK „Jelgava” valdes
sēde iesākās ar Jelgavas domes pārstāvja Valda Ilmera paziņojumu par to, ka
viņš dažādu iemeslu dēļ vairs nevēlas vadīt šo sporta organizāciju un ar balsu
vairākumu par futbola kluba prezidentu iecēla mani. Nu pagājuši tieši 4 gadi un
pa šo laiku FK „Jelgava” iekļuva Virslīgā (2009.gada novembrī), izcīnīja Latvijas
Kausu (2010.gada maijā), uzspēlēja Eiropas līgā pret Norvēģijas „Moldi” gan
Moldē, gan Slokā (2010.gada jūlijā), Zemgales olimpiskā centra atklāšanas
svētkos pieveica Anglijas premjerlīgas klubu „Blackpool” (2010.gada septembrī),
labi nospēlēja ar „Fleetwood FC” (0:0) un „Blakcpool” (1:1) Ziemeļanglijas
tūres laikā (2011.gada jūlijā). Šai laikā ir izveidota stabila jaunatnes
sistēma, izdota „Jelgavas futbola vēsture”, kā arī kopā ar citiem Latvijas
Virslīgas klubiem izveidota biedrība „Latvijas futbola virslīga” un notikuši
daudzi citi emocijām bagāti notikumi gan uz futbola laukuma, gan ap to.
Ceturtā sezona Virslīgā „Jelgavai”
iesākusies pavisam neveiksmīgi gan sportiskajā, gan finansiālajā jomā – tabulā
pēc 1.apļa vien 8.vieta, bet budžeta ieņēmumu daļā Jelgavas pašvaldības
atbildīgo personu „aizņemtības”, neieinteresētības, ietekmes uz valsts līmeņa
politiskām norisēm līmeņa pazemināšanās un citu iemeslu dēļ, radies paliels
robs, kura aizpildīšanā ar man pieejamajiem finansu līdzekļiem, kontaktiem un
apolitisko dzīves uztveri ir daudz par maz. Ne „pelēkajā”, ne „melnajā” zonā
doties (apgūt dažādas „spēles” un „spēlītes” u.c.) arī nav ne īpašas vēlmes, ne
intereses, tāpēc, lai netraucētu futbola klubam „Jelgava” attīstīties un doties
pretim jauniem izaicinājumiem un mērķiem, kuru sasniegšanai, iespējams, esmu
kļuvis par „balastu”, Valdei iesniedzu demisijas rakstu.
Līdz pat vakardienas Valdes sēdei cerēju,
ka izdosies atrast kādu risinājumu vai „izeju”, lai ambīcijas un mērķus
saskaņotu ar iespējām, diemžēl tas neizdevās. Arī pārorientēt FK „Jelgava” no
pašvaldības finansēta (lielākais vairums Jelgavas un daudzu citu Latvijas
pilsētu komandu sporta klubi naudu saņem (vismaz līdz šim saņēma) gan no
pilsētas budžeta, gan kā politiski angažētus ziedojumus no kāda labi pelnoša
Latvijas lieluzņēmuma) kluba par tiešām privātu sporta klubu dažu mēnešu laikā
nav reāli. Ne tikai Jelgavā futbola sabiedrībā joprojām vairākums ir
pārnopietni sporta speciālisti, kas pat nepieļauj domu, ka futbols sen vairs nav
tikai sporta veids, bet gan līdzeklis, kā ik pa laikam sapulcināt cilvēkus un
sniegt viņiem pozitīvas (reizēm var sanākt arī cita veida) emocijas, kopības un
piederības sajūtu, kā arī veicināt lokālpatriotismu. Paldies visiem, kas mani
saprata un atbalstīja šai „futbola četrgadē” un joprojām tiekamies stadionos
(no 16.jūnija fanu, ne vairs VIP sektorā)!
Novēlu veiksmi un panākumus darbā jaunajam
FK „Jelgava” valdes priekšsēdētājam Mārim Peilānam. Sarauj, FK Jelgava!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru