24.martā, piedaloties abām meistarkomandām (Virslīgas un 1.līgas), kluba vadībai, atbalstītājiem, futbola faniem un žurnālistiem, jaukā gaisotnē notika FK Jelgava pirmssezonas prezentācija ar visām no tā izrietošajām sekām :
http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/1?id=121&news_id=8301
http://www.jelgavnieki.lv/?act=4&art=16015
http://www.zz.lv/portals/sports/raksts.html?xml_id=20928
http://sportacentrs.com/futbols/lmt_virsliga/galerijas/ivars_veilins/6837?show_thumbs&all_comments=1&picture=1
FK Jelgava, šā la lā la lā!!!
trešdiena, 2010. gada 24. marts
Līdz LFF gada konferencei
Pārdomas par LFF biedru sapulci jeb kārtējo Gada konferenci 2010.gada 23.martā (1.daļa)
Pagājušā (2009.) gada 11.jūnijā mani ievēlēja par biedrības „Futbola klubs Jelgava” valdes priekšsēdētāju un oficiālo pārstāvi. Kopā ar komandu, tās vadību un līdzjutējiem sagaidījām Jelgavas futbola lielo atgriešanos Latvijas futbola elitē, t.i., Virslīgā - FK „Jelgava” grūtā, bet skaistā sezonā godam izcīnīja Latvijas futbola federācijas rīkotā 1.līgas čempionāta zelta medaļas.
2009.gadā ar Latvijas futbola federācijas (LFF) vadību un darbiniekiem tā arī neizdevās iepazīties, jo nebija nekādas būtiskas vajadzības – viss ritēja savu gaitu un savu darbu veicu Jelgavā pie sava datora vai Ozolnieku stadionā, kur notika FK „Jelgava” mājas spēles. Divos gadījumos LFF reakcija gan mani izbrīnīja, bet, tā kā tie „globālā un ilgtermiņa skatījumā” nelikās pārlieku uztraukuma vērti, sapratu, ka tie drīzāk ir izņēmumi, nevis pierasta lieta.
Pirmā interesantā lieta bija FK „Jelgava” vēstule un pretenzija LFFai par situāciju 2009.gada 16.jūlijā, kad uz FK „Jelgava” dublieru spēli LFF 2.līgas Zemgales reģiona čempionātā LFF bija „aizmirsuši” norīkot tiesnešu brigādi un gan mūs, FK „Jelgava-2”, gan viesu komandu „Dodele/Spartaks” nostādīja diezgan apšaubāmā situācijā. Par to arī uz vietas sastādījām aktu, kā arī pretenziju LFF, uz ko diemžēl atbildi nesagaidījām un nācās atsaukt abas mūsu komandas (FK „Jelgava-2” un „Jelgava/BJSS”) no piedalīšanās 2.līgas sacensībās. Vienīgā reakcija bija telefona zvans no Skredeļa kunga, kas ieteica neuztraukties, jo tā dažreiz vienkārši gadās. Tā kā, atsaucot abu mūsu „mazo komandu” dalību, ieekonomējām 1000 Ls (dalības maksa komandai bija 500 Ls), ko izlietojām lietderīgāk.
Otrā saskare ar LFF bija sakarā ar zelta medaļu pasniegšanu futbolistiem un komandas vadībai 2009.gada 7.novembrī. Gan vieta, gan laiks tika ļoti laicīgi saskaņoti gan ar Jelgavas domes, gan LFF vadību, lai pasākums tiešām būtu atcerēšanās vērts. Labi, ka FK „Jelgava” galvenais treneris Dainis Kazakevičs no LFF medaļas jau bija atvedis iepriekšējā dienā, jo 10 minūtes pirms sākuma saņēmām ziņu, ka neviens no LFF neieradīsies – viņi esot domājuši, ka 18.00 būs jāizbrauc no Rīgas, nevis jau jābūt Jelgavā. Izrādās, ka arī tādu lieta kā zelta medaļu pasniegšana ar Jelgavas domes amatpersonu, daudzu žurnālistu, fotogrāfu un līdzjutēju klātbūtni var būt kaut kas maznozīmīgs. Pilnīgi saprotams, ka neviens no LFF par to nesajutās ne vismazākajā mērā vainīgs un pat telefoniski neatvainojās.
Līdz 23.marta LFF Gada konferencei man likās, ka pilnīga vienaldzība pret kādu no biedrības „Latvijas futbola federācija” biedru (piemēram, FK „Jelgava”) ir izņēmums vai negadījums.
Pagājušā (2009.) gada 11.jūnijā mani ievēlēja par biedrības „Futbola klubs Jelgava” valdes priekšsēdētāju un oficiālo pārstāvi. Kopā ar komandu, tās vadību un līdzjutējiem sagaidījām Jelgavas futbola lielo atgriešanos Latvijas futbola elitē, t.i., Virslīgā - FK „Jelgava” grūtā, bet skaistā sezonā godam izcīnīja Latvijas futbola federācijas rīkotā 1.līgas čempionāta zelta medaļas.
2009.gadā ar Latvijas futbola federācijas (LFF) vadību un darbiniekiem tā arī neizdevās iepazīties, jo nebija nekādas būtiskas vajadzības – viss ritēja savu gaitu un savu darbu veicu Jelgavā pie sava datora vai Ozolnieku stadionā, kur notika FK „Jelgava” mājas spēles. Divos gadījumos LFF reakcija gan mani izbrīnīja, bet, tā kā tie „globālā un ilgtermiņa skatījumā” nelikās pārlieku uztraukuma vērti, sapratu, ka tie drīzāk ir izņēmumi, nevis pierasta lieta.
Pirmā interesantā lieta bija FK „Jelgava” vēstule un pretenzija LFFai par situāciju 2009.gada 16.jūlijā, kad uz FK „Jelgava” dublieru spēli LFF 2.līgas Zemgales reģiona čempionātā LFF bija „aizmirsuši” norīkot tiesnešu brigādi un gan mūs, FK „Jelgava-2”, gan viesu komandu „Dodele/Spartaks” nostādīja diezgan apšaubāmā situācijā. Par to arī uz vietas sastādījām aktu, kā arī pretenziju LFF, uz ko diemžēl atbildi nesagaidījām un nācās atsaukt abas mūsu komandas (FK „Jelgava-2” un „Jelgava/BJSS”) no piedalīšanās 2.līgas sacensībās. Vienīgā reakcija bija telefona zvans no Skredeļa kunga, kas ieteica neuztraukties, jo tā dažreiz vienkārši gadās. Tā kā, atsaucot abu mūsu „mazo komandu” dalību, ieekonomējām 1000 Ls (dalības maksa komandai bija 500 Ls), ko izlietojām lietderīgāk.
Otrā saskare ar LFF bija sakarā ar zelta medaļu pasniegšanu futbolistiem un komandas vadībai 2009.gada 7.novembrī. Gan vieta, gan laiks tika ļoti laicīgi saskaņoti gan ar Jelgavas domes, gan LFF vadību, lai pasākums tiešām būtu atcerēšanās vērts. Labi, ka FK „Jelgava” galvenais treneris Dainis Kazakevičs no LFF medaļas jau bija atvedis iepriekšējā dienā, jo 10 minūtes pirms sākuma saņēmām ziņu, ka neviens no LFF neieradīsies – viņi esot domājuši, ka 18.00 būs jāizbrauc no Rīgas, nevis jau jābūt Jelgavā. Izrādās, ka arī tādu lieta kā zelta medaļu pasniegšana ar Jelgavas domes amatpersonu, daudzu žurnālistu, fotogrāfu un līdzjutēju klātbūtni var būt kaut kas maznozīmīgs. Pilnīgi saprotams, ka neviens no LFF par to nesajutās ne vismazākajā mērā vainīgs un pat telefoniski neatvainojās.
Līdz 23.marta LFF Gada konferencei man likās, ka pilnīga vienaldzība pret kādu no biedrības „Latvijas futbola federācija” biedru (piemēram, FK „Jelgava”) ir izņēmums vai negadījums.
Abonēt:
Ziņas (Atom)